victĭto, āre, v. freq. a. [vivo], to live, feed, support one's self, subsist on any thing (ante-class.): ficis victitamus aridis
, Plaut. Rud. 3, 4, 59; so, sinapi
, id. Truc. 2, 2, 60: suco suo
, id. Capt. 1, 1, 12: parce
, id. Truc. 2, 3, 26: bene libenter
, to live freely
, live high
, Ter. Eun. 5, 8, 44.